Administratīvā teritoriālā reforma 2021. gadā Latvijā ir radījusi pamatīgas izmaiņas vietējo pašvaldību struktūrā un formā. Pētījumi liecina, ka šīs reformas rezultātā demogrāfiskie izaicinājumi un atšķirības starp jaunajiem novadiem būs vēl izteiktākas nekā iepriekš, radot lielāku risku lauku teritorijām.

Šajā kontekstā es veicu pētījumu, izmantojot pieejamos statistiskos datus un ģeogrāfiski svarīgo regresiju modeļus, lai izvērtētu demogrāfiskos izaicinājumus Latvijas lauku teritorijās. Mans galvenais mērķis ir noskaidrot galvenos sociālekonomiskos faktorus, kas saistīti ar lauku depopulācijas procesiem un to ietekmi.

Pētījumu rezultātā var secināt, ka svarīgs nosacījums lauku depopulācijas palēnināšanai vai apgriešanai ilgtermiņā ir vietējo nozaru, sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras atbalsts un attīstība. Šie faktori veicina dažādas nodarbinātības iespējas un nodrošina vienlīdzīgas iespējas strādājošām sievietēm.

Turklāt, es atzīmēju, ka reģionālie attīstības centri, it īpaši tie, kas atrodas attālos reģionos, var būtiski veicināt dažādu nodarbinātības iespēju pieejamību un nodrošināt svarīgus sociālos pakalpojumus. Šie centri kļūst par pievilcīgām izvēlēm strādājošajām sievietēm un ģimenēm ar bērniem.

Visbeidzot, es uzskatu, ka digitalizācija un uzmanība atrašanās vietas neatkarīgai nodarbinātībai un pakalpojumiem ir būtiska, lai veicinātu jaunās lauku attīstības vides izpratni un attīstību. Šie faktori var būt nozīmīgi lauku teritoriju dzīves kvalitātes uzlabošanā un depopulācijas procesu palēnināšanā vai pat apturēšanā ilgtermiņā.